Jaunākās ziņas

No 28.novembra līdz 2.decembrim Latvijā viesojās 12 Ukrainas žurnālisti, kas šo dienu laikā viesojās vairākās valsts institūcijās, tikās ar Latvijas žurnālistiem, pētniekiem un uzņēmējiem. Projektu organizēja LATO ar NATO Publiskās diplomātijas nodaļas un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā atbalstu.  Lasīt tālāk …

No 28.novembra līdz 2.decembrim Latvijā viesosies 12 Ukrainas žurnālisti, kas piecu dienu laikā iepazīsies ar Latvijas sociālajiem, ekonomiskajiem, politiskajiem un militārajiem attīstības aspektiem. Šāda veida projekts, ko organizē LATO sadarbībā ar NATO Publiskās diplomātijas nodaļu un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, notiks jau trešo reizi pēdējo divu gadu laikā. Lasīt tālāk …

LATO sadarbībā ar Krievijas nevalstisko organizāciju ,,Starptautiskie dialogi’’ un Sorosa fondu – Latvija atbalstu no 14.-18. novembrim jau trešo reizi divu gadu laikā rīkoja Krievijas jauno līderu vizīti Latvijā.

Lasīt tālāk …

23.novembrī plkst.18.00 ar NATO Publiskās diplomātijas nodaļas atbalstu LATO organizēja diskusiju ar Ēģiptes vēstnieku Zviedrijā Mohamed Osama Emagdoub, kurš ir nerezidējošais vēstnieks Baltijas valstīs. Diskusija notika Radisson Blu Hotel „Latvija” zālē „LAMBDA”. Diskusiju moderēja LATO valdes loceklis Rinalds Celmiņš.

Lasīt tālāk …

Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) ar NATO Publiskās diplomātijas nodaļas atbalstu 23.novembrī plkst.18.00 piedāvā apmeklēt diskusiju ar Mohamed Osama Taha Emagdoub – Ēģiptes vēstnieku Zviedrijā, kurš ir atbildīgs arī par Baltijas valstīm. Diskusija notiks Radisson Blu Hotel „Latvija” (Elizabetes ielā 55), konferenču zālē „LAMBDA”, 2.stāvā.

Lasīt tālāk …

Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO) sadarbībā ar Krievijas nevalstisko organizāciju ,,Starptautiskie dialogi’’ un Sorosa fondu Latvija atbalstu no 14.-18. novembrim jau trešo reizi divu gadu laikā rīko Krievijas jauno līderu vizīti Latvijā. Projekta mērķis ir Krievijas jauniešiem sniegt objektīvu informāciju par Latvijā notiekošajiem politiskajiem, sociālekonomiskajiem, militārajiem un kultūras procesiem. Lasīt tālāk …

Diāna Potjomkina, Rīgas Stradiņa universitāte

Speciāli Rīgas konferencei 2011

Šogad jau sesto reizi Rīgas konferencē spriests par to, kādai jābūt stratēģijai attiecībā uz Afganistānu. Desmit gadus kopš starptautiskās operācijas sākuma šīs valsts drošības, sociālā un ekonomiskā situācija paliek nestabila, bet koalīcija sāk nogurt un arvien biežāk runā par piemērotu „izejas stratēģiju.” Sākotnēji sabiedrotie koncentrējās uz militārajiem pasākumiem Afganistānā; laika gaitā tie arvien vairāk tika papildināti ar civilajiem – valsts atjaunošanu, sabiedrības stiprināšanu. Afganistānas problēmas plašākā, starpvalstu kontekstā aicināja skatīt ASV prezidents Baraks Obama. Tomēr praksē „reģionālā pieeja” ilgstoši nozīmēja vien sadarbību ar Pakistānu; tikai salīdzinoši nesen parādījās aicinājumi uz visaptverošu, patiesi reģionālu stratēģiju. Tā būtu visnotaļ pamatota, bet tā vēl nav kļuvusi par realitāti un, ņemot vērā sarežģītās attiecības starp reģiona valstīm, jājautā – vai tas vispār ir iespējams?

Lasīt tālāk …

Šī gada 16. un 17. septembrī Rīgā, Melngalvju namā, norisinājās ikgadējais augsta līmeņa ārpolitikas un drošības politikas forums – Rīgas konference 2011. Konferenci šogad atklāja Latvijas, Polijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas valstu premjerministru diskusiju par ekonomiskās krīzes radītiem izaicinājumiem Baltijas jūras reģiona valstu stabilitātei, sadarbībai, attīstībai, kā arī jaunajiem drošības izaicinājumiem ES un NATO. Premjeri piekrita, ka krīzes apstākļos ir būtiski panākt efektīvāku aizsardzības koordināciju reģionālā, ES un NATO līmenī, spēt vienoties par nepieciešamajām reformām un aizsardzības prioritātēm, kā arī drosme pieņemt atbilstošus lēmumus.

Lasīt tālāk …

Mārtiņš Hiršs, Viskonsīnas Universitāte Oklērā, ASV

Speciāli Rīgas konferencei 2011

Arābu pavasaris, it īpaši Lībijas konflikts liecina, ka mūsdienās konflikti ir neparedzami un ļoti dažādi. Lībijas konflikts pierāda, ka vēl arvien 21.gadsimta ģeopolitikā arī militārā vara un klasiskāka karadarbība ir aktuāla. Lai aizstāvētu savas intereses, panāktu konflikta risinājumu, novērstu masu slaktiņu un nodrošinātu stabilitāti reģionā, ES un NATO ir jāprojicē sava vara arī ārpus Eiropas robežām. Tomēr finanšu krīzes ietekmē NATO dalībvalstis pēdējos gados ir samazinājušas savus aizsardzības tēriņus. 2010. gadā tikai četras no 26 dalībvalstīm izpildīja NATO mērķi uzturēt aizsardzības budžetu 2% no IKP apjomā. Baltijas valstu, Polijas un Somijas premjeri Rīgas konferences 2011 pirmajā panelī „Kā ar aizvien mazākiem resursiem nodrošināt ekonomisko izaugsmi un drošību ES un NATO?” atkārtoti uzsvēra ES un NATO nepieciešamību izvērtēt savu drošības politiku, uzlabot kooperāciju un veikt nepieciešamās reformas, lai padarītu aizsardzību efektīvāku.

Lasīt tālāk …

Diāna Potjomkina, Rīgas Stradiņa universitāte

Speciāli Rīgas konferencei 2011

„Krievijas modernizācija: vai sabiedrība ir gatava, un vai tā ļaus Krievijai satuvināties ar Rietumiem?” ir jautājums, par ko raisījās visnotaļ dzīvas diskusijas vienā no Rīgas konferences otrās dienas paneļiem. Pēc PSRS sabrukuma Krievija piedzīvoja krasas, bet ne vienmēr sekmīgas un sabiedrībā atbalstītas reformas demokrātijas un brīvā tirgus virzienā; Vladimirs Putins no šā reformu kursa atkāpās, pat apvērsa to otrādi. Tomēr pēdējos gados arvien biežāk liek sevi manīt neatrisinātās problēmas Krievijas sabiedrībā, politikā un ekonomikā, un par jaunu devīzi kļuva modernizācija. Par pārmaiņām iestājas gan tagadējais prezidents Dmitrijs Medvedevs, gan arvien pieaugoša sabiedrības daļa; Krievija un ES, tāpat arī Krievija un daudzas atsevišķas ES dalībvalstis (to starpā Latvija) pēdējos gados noslēdza modernizācijas partnerības. No otras puses, Krievijā joprojām nav vienprātības par to, ko tieši modernizācija nozīmē, un vārdi ne vienmēr saskan ar darbiem.

Lasīt tālāk …